39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

40.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kūrortiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.).

41.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem

Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku,

b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,

d) (izslēgts 22.06.2005. likumu),

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu)

43.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem

(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītāju, aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā – dziļāk par 0,5 metriem;

2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

4) zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstādītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju);

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;

8) atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, mikroviļņu līniju, kabeļu kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties elektronisko sakaru tīklu līnijām un iekārtām;

9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt telekomunikāciju līniju un iekārtu bojājumus;

10) rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus.

11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās elektronisko sakaru tīklu līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)

44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem

(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;

8) aizliegts skaldīt ledu;

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku;

12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.

(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 22.06.2005. likumu)

46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem

(1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

(2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.

49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.

(2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu:

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)

52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām

(1) Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošināt, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodiku;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamās;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

(2) Papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

53.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām

Aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

54.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.).

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kā arī pievedceļus un pieejas izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, kā arī ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)

56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35. un 58.2pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu ieguvi;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

5) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;

6) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

8) aizliegts audzēt kokus un krūmus;

9) aizliegts būvēt, renovēt vai rekonstruēt jebkuras ēkas un inženierbūves;

10) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

11) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;

13) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:

a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

d) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

e) ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,

f) veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

(1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām;

4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu;

5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

6) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts:

a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100kilovatiem,

f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.

(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem;

3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.

(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kuras saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstveidā saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

7) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostiem

Aizsargjoslās ap aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku zvejot zivis;

2) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt aizsargjoslās ar peldlīdzekļiem, izņemot glābšanas darbu veikšanu, avāriju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai;

3) ja nav apstiprināta darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehānismiem un zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem;

4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

6) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

58.1pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem

Aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību;

3) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

5) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabātavas.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

58.2pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām

(1) Drošības aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām vai nedzīvojamām ēkām un būvēm, kā arī būvēt jaunas vai rekonstruēt esošās inženierkomunikācijas;

2) aizliegts būvēt vai atvērt jaunas sporta, izglītības un atpūtas būves vai iestādes vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta, izglītības un atpūtas būvēm vai iestādēm;

3) aizliegts ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

5) aizliegts iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

7) aizliegts veikt citus darbus (vai darbības), kas traucē nodrošināt vides un cilvēku drošību gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

58.3pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

Aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar dzelzceļa īpašnieku.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

58.4pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

Aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400milimetru un lielāks, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas;

3) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

5) aizliegts iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar virszemes siltumvadu īpašnieku.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

58.5pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem

Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju. Ministru kabinets nosaka uzturēšanās ierobežojumus aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem."

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

59.pants. Aizsargjoslu noteikšanas metodika

(1) Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc šajā likumā minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu;

4) informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās normas aizsargjoslu noteikšanas metodikā neietver, ja tās nosaka citi normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)

60.pants. Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā

(1) Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā, sedz tā objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai atbildīgā ministrija sedz izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un īpašuma tiesību aprobežojumu ierakstīšanu zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)

VII nodaļa. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud objektus. Par apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri aug ārpus elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trasēm un no šo tīklu malējā vada atrodas attālumā, kas ir mazāks par koka garumu, kā arī tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus gaisvadu līniju trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem.

Kokus cērt objekta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam, bet, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informēt par to zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.

(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)

62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu reģistrācija nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

(1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrāciju nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides un uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

63.pants. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

64.pants. Aizsargjoslu stāvokļa kontrole

(1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas;

3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.

(2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un strīdu izskatīšana

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pārkāpušas šo likumu, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(3) Civiltiesiskos strīdus, kas saistīti ar aizsargjoslām un to radītajiem nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem un apgrūtinājumiem, izskata tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)

66.pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās par aizsargjoslām

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

VIII nodaļa. Nobeiguma noteikums

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

67.pants. Ciemu robežu apstiprināšana

Ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā apstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma projektā.

Pārejas noteikumi

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta:

1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.);

2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.);

3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.);

4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtu priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apstiprina ciemu robežas tiem ciemiem, kuru robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas līdz šā likuma 67.panta spēkā stāšanās dienai.

3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

4. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

5. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

6. Ja izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumi vai pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši būvatļauju līdz 2005.gada 15.jūlijam, šā likuma 28. un 55.pants par aizsargjoslas noteikšanu ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un tajos noteiktie aprobežojumi piemērojami ar 2010.gada 1.aprīli.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

7. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 16.panta trešajā daļā, 17.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 22.panta trešajā daļā, 30.panta ceturtajā daļā, 32.panta ceturtajā daļā, 32.1panta trešajā daļā, 32.2 panta trešajā daļā un 32.4 panta trešajā daļā minēto metodiku projektus. Līdz šo metodiku spēkā stāšanās dienai piemērojamas šādas metodikas, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.415 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika";

2) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.416 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika";

3) Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 "Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku";

4) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.413 "Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika";

5) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.414 "Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika";

6) Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.94 "Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem".

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

8. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 33.pantā minētos noteikumus.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 23.1 un 58.5pantā minētos noteikumus.

(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 25.februārī