Proti, tarifs ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka maksu par apkuri katrā konkrētā objektā. Otrs faktors ir laika apstākļi: jo aukstāks laiks, jo vairāk būs jāmaksā par apkuri, tāpēc, ka tiek patērēts vairāk siltumenerģijas. Kā trešo apkures rēķinu ietekmējošo faktoru var minēt siltummezgla iestatījumus. Standarta iestatījumi paredz siltummezgla izslēgšanos pie +10°C un tā ieslēgšanos pie +8°C. Taču daudzās daudzdzīvokļu mājās ir noteikti citi siltummezgla darbības parametri. Ja cilvēki izvēlas, lai siltummezgls darbojas, piemēram, pie +12°C, tad acīmredzami viņi maksās par apkuri vairāk, nekā pie standarta iestatījumiem.
Turklāt oktobrī, kad sākās apkures sezona, liela loma bija tam, cik ļoti bija atdzisusi ēka pirms tai pieslēdza apkuri: jo vairāk tā paspējusi atdzīt, jo vairāk pēc iedarbināšanas jāstrādā siltummezglam, lai šo ēku sasildītu. Attiecīgi, tiek patērēts vairāk siltumenerģijas.
Un te mēs nonākam pie vel viena svarīga faktora, kas nosaka gala maksu par apkuri – ēkas energoefektivitātes. Modernizētas nosiltinātas mājas lēnāk atdziest, labāk notur siltumu iekšā un tāpēc patērē mazāk siltumenerģijas. Attiecīgi, to iedzīvotājiem mazāk jāmaksā par apkuri, kaut gan apkures tarifs ir vienāds visiem daugavpiliešiem. Viņu māja patērē mazāk siltumenerģijas MWh, bet 63,12 EUR izmaksā katrs MHw, nevis kvadrātmetrs, kubikmetrs, vai noteikts apkures laika posms.
Tādējādi, ja runājam par pilsētu kopumā, tad tarifs ir 63,12 EUR/MWh visiem centrālās apkures patērētājiem, bet vidējā maksa par viena m2 apkuri 2024. gada oktobrī ir 57 centi. Taču lielo un nosiltināto māju iedzīvotāji vidēji maksā mazāk, bet mazo un energoneefektīvo ēku iedzīvotāji – vairāk. Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas dzīvokļu īpašniekiem jāmeklē kopā ar viņu namu apsaimniekotājiem.