Jaunā siltuma uzskaites sistēma dzīvokļos – atbalsta gan valdība, gan zinātnieki

Par šīm sistēmām savā profesionālajā publikācijā žurnālā “Būvinženieris” šogad rakstījis fizikas doktors un Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs Andris Jakovičs. Mēs lūdzām ekspertu izskaidrot būtiskāko vienkāršā, ikvienam centralizētās apkures lietotājam saprotamā valodā — kas jauno sistēmu padara īpašu un kā tā var mainīt norēķinus par apkuri.

Pēdējo 30 gadu laikā – tikai divas iespējas

Jauna siltuma mērīšanas un sadales sistēma dzīvokļos kļuvusi aktuāla, jo šajā jomā gadiem ilgi faktiski nekas nemainījās. Ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vēlējās godīgi sadalīt ēkas kopējo siltuma patēriņu, pēdējos trīsdesmit gados viņiem bija tikai divas izvēles — individuālie dzīvokļu siltuma skaitītāji vai tā dēvētie alokatori.

"Individuālie siltuma skaitītāji diezgan precīzi mēra siltumu, taču to uzstādīšanai nepieciešama divcauruļu apkures sistēma, tas ir, kad pa vienu cauruli piegādā karsto siltumnesēju (turpgaita), bet pa otro to atgriež atpakaļ siltummezglā (atgaita). Lielākajā daļā Latvijas māju ir viencauruļu sistēma, tāpēc tās būtu jāpārbūvē, lai uzstādītu šos skaitītājus," skaidro Andris Jakovičs.

Savukārt alokatori tiek piestiprināti pie radiatoriem un, mērot radiatora virsmas temperatūru un gaisa temperatūru telpā, aprēķina relatīvo siltuma patēriņu konkrētajā telpā. "Tomēr ar alokatoru rādījumiem var viegli manipulēt — pat netīšām —, tāpēc tie ne vienmēr ir precīzi," uzsver LU Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs.

Jaunajām sistēmām pat nav jāmaina radiatori

2025. gada janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 524 par individuālo siltuma patēriņa uzskaiti. Tie paredz jaunu siltuma patēriņa noteikšanas sistēmu, ko izstrādājis Latvijas uzņēmums Ecengo. Risinājuma iekļaušana MK noteikumos nozīmē, ka tas ir iekļaujams “ALTUM” daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektos. Pirms izmaiņām likumdošanā tehnoloģija  tika pētīta un testēta, arī ar LU siltumfizikas ekspertu līdzdalību.

Šīs mērsistēmas moduļi, kuri sastāv no temperatūras sensora, datu pārraidītāja un akumulatora, tiek uzstādīti uz esošas apkures sistēmas cauruļvadiem katrā dzīvokļa telpā, kur ir radiatori. Tie mēra siltumnesēja temperatūras kritumu starp telpām, kas uz viena stāvvada atrodas dažādos ēkas stāvos. Sajā gadījumā nav nepieciešams telpas gaisa temperatūras mērījums, jo siltumnesēja temperatūras kritums nešaubīgi atspoguļo tā telpā atstāto siltuma daudzumu.

Siltumfizikas eksperts pozitīvi vērtē jauno sistēmu: "Tā ir daudz precīzāka nekā alokatori un piemērota jebkuriem radiatoriem, kas būtiski atvieglo moduļu instalāciju. Ja radiatori ir veci un mazefektīvi, tas arī atspoguļosies patēriņa datos, taču tas nav šķērslis sistēmas uzstādīšanai".

Testi turpinās, bet sistēma jau strādā

"Es esmu devis pozitīvas atsauksmes par jauno sistēmu, bet uzskatu, ka tā joprojām ir pilnveidojama. Mēs turpinām testus un meklējam veidus, kā uzlabot gan moduļus, gan datu apstrādi tā, lai mums ir precīzas un pamatotas atbildes itin uz visiem jautājumiem," stāsta Jakovičs.

Vienlaikus mājas Latvijā jau izmanto šo sistēmu, un tā pierāda sevi kā uzticamu un taisnīgu risinājumu individuālai siltuma uzskaitei.

Nākotnē apkuri vadīs mākslīgais intelekts

Š.g. septembrī tika uzsākts projekts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu “Daudzdzīvokļu ēku siltumapgādes sistēmas vadības efektivitātes paaugstināšana, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus un prognožu datus” - tajā LU pētnieki reāllaikā pētīs jauno sistēmu darbību kādā dzīvojamā mājā Ķegumā. Mērķis — pielietot mākslīgo intelektu, lai optimizētu apkures vadības procesu un, protams, ekonomētu siltumenerģiju.

"No vienas puses, mēs vāksim datus un mācīsim mākslīgo intelektu vadīt ēkas apkuri. Jo, lai apmācītu jebkuru neironu tīklu, ir nepieciešams pietiekami liels vēsturisko datu apjoms. Tas iedzīvotājiem neko netraucēs — mērījumu moduļi jau darbojas un attālināti sūta informāciju. Mēs ceram, ka pēc vienas apkures sezonas datu apstrādes mākslīgais intelekts jau spēs stūrēt mājas apkuri. Mūsu uzraudzībā, protams.

No otras puses, projektā plānots iesaistīt arī otru apkures procesā iesaistīto pusi — siltuma ražotāju un piegādātāju. Mūsu mērķis ir palīdzēt viņiem efektivizēt ražošanas procesu un jaudas, pieskaņojot tās mainīgajam gala lietotāju siltuma patēriņam," skaidro Jakovičs.