Oļesja Duškeviča: “Kurināmā deficītu nejūtam”

“Vēl novembrī, kad vidējā gaisa temperatūra bija ap nulli, mēs stāstījām, ka lielās pilsētas apkaimes apkurinām galvenokārt ar šķeldu. Ar pilnu jaudu darbojās abas mūsu jaunās šķeldas katlumājas Ķīmijā un Jaunbūvē, bet gāzes katli tika izmantoti kā rezerves – pīķa slodžu stundās. Tagad situācija aiz loga ir krasi mainījusies, taču arī šādai ziemai mēs bijām gatavi. Šobrīd līdzās šķeldas jaudām pastāvīgā režīmā strādā arī gāzes katli. Abu veidu kurināmā piegādes līgumi tika noslēgti savlaicīgi, ar rezervi, tāpēc kurināmā deficītu nejūtam,” stāsta Oļesja Duškeviča.

Viņa arī skaidroja, ka pie gaisa temperatūras ap mīnus desmit grādiem pēc Celsija skalas lielāko daļu pilsētai nepieciešamā siltuma nodrošina šķeldas katlumājas, bet mazāku daļu – gāzes katli. Attiecīgi, vēl vairāk pazeminoties temperatūrai, proporcija mainās par labu dabasgāzei.

Pēc vidējās diennakts gaisa temperatūras rādītājiem 2026. gada janvāris nepārprotami ieies Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Maksa par apkuri būs atkarīga no patērētā siltumenerģijas apjoma, kas, protams, lielā aukstumā pieaug.

“Visu, kas bija atkarīgs no mums - proti, vienu no zemākajiem apkures tarifiem valstī un iespēju jebkuros laikapstākļos nepārtraukti saražot pilsētai nepieciešamo siltuma daudzumu -, mēs esam nodrošinājuši. Pārējais ir atkarīgs no dabas gribas. Un šogad tā mūs patiešām pārsteidz,” rezumē “Daugavpils siltumtīkli” valdes locekle.