No mazuta līdz šķeldai – personīgā pieredzē. Jevgeņijs Lizunovs atzīmē 40 darba gadus Daugavpils siltumapgādē

Uzņēmumā “Daugavpils siltumtīkli” ir tradīcija sveikt darbiniekus profesionālajās jubilejās – 20, 25 un vairāk gadu, kas veltīti pilsētas siltumapgādei. Taču dažu darbinieku profesionālais ceļš pat pilnībā neatspoguļojas personāla nodaļas datos. Piemēram, SC-2 katlu mašīnists Jevgeņijs Lizunovs strādā “Daugavpils siltumtīkli” kopš dienas, kad uzņēmums pārņēma SC-1 un SC-2 no uzņēmuma “Austrumu elektriskie tīkli un stacijas” – kopš 1992. gada 1. septembra. Taču otrajā siltumcentrālē viņš strādā jau kopš 1985. gada beigām! Tas nozīmē, ka viņa kopējais darba stāžs šajā stacijā jau pārsniedz četrdesmit gadus. Pēc tādiem cilvēkiem kā Jevgeņijs var izzināt gan uzņēmuma, gan visas Daugavpils siltumapgādes attīstību.

“Es uz otro staciju atnācu strādāt par atslēdznieku. Pirms tam nedaudz pastrādāju Sņečkusā (tagad – Visaginā) par šoferi. Tur deva kopmītni, un pēc tam varēja stāties rindā uz dzīvokli. Bet mani visu laiku vilka atpakaļ – uz mājām. Katru dienu braukāju turp un atpakaļ, līdz beidzot sāku strādāt siltumcentrālē,” stāsta Jevgēnijs.

Paša SC-2 ēka tika nodota ekspluatācijā 1954. gadā. Stacija nodrošināja siltumu ne tikai dzīvojamām mājām Jaunbūvē, bet arī lieliem rūpniecības uzņēmumiem – Lokomotīvju remonta rūpnīcai, Mēbeļu kombinātam un silikātķieģeļu ražotnei. Jevgeņijs atceras garās kravas automašīnu rindas, kas parasti brīvdienās stāvēja pēc šiem ķieģeļiem.

Sākotnēji otrā siltumcentrāle darbojās ar oglēm, bet laikā, kad Jevgeņijs uzsāka darbu, jau bija pārgājusi uz mazutu. Darba sarežģītību ar šo kurināmo darbinieki pilnībā apzinājās brīdī, kad pārgāja uz dabasgāzi. “Pēc mazuta ar gāzi strādāt šķita ļoti viegli,” atzīmē otrās stacijas ilggadējais darbinieks.

Līdz 1992. gadam pirmā un otrā siltumcentrāle bija uzņēmuma “Austrumu elektriskie tīkli un stacijas” pārziņā, savukārt maģistrālie un iekškvartālu siltumtīkli atradās 1980. gadā dibinātā pašvaldības uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” bilancē. 1992. gadā, kad dzīvojamo māju būvniecība Daugavpilī bija praktiski noslēgusies un rūpniecības uzņēmumu siltumenerģijas patēriņš samazinājās, siltuma avoti un siltumtīkli tika apvienoti vienotā uzņēmumā – “Daugavpils siltumtīkli”.

Līdz 2022. gada sākumam siltumu Daugavpilī galvenokārt ražoja no dabasgāzes, bet pirms četriem gadiem ekspluatācijā tika nodota liela šķeldas katlumāja Ķīmijas apkaimē. 2024. gadā pilnvērtīgu darbu sāka arī jaunā šķeldas katlumāja Jaunbūvē, kur šobrīd strādā arī Jevgeņijs Lizunovs. Šķeldai, tāpat kā citiem kurināmā veidiem, ir sava specifika – šeit nepietiek vienkārši atvērt ventili, lai gāze ieplūstu katlā. Nepieciešamas regulāras kurināmā piegādes, tā ķīmiskā analīze, pareiza uzglabāšana, kā arī katlu un iekārtu apkope, pelnu izvešana un citi darbi. Taču, kā saka Jevgeņijs, “pierod un ievelcies”.

Kopumā viņš ir ļoti pozitīvi noskaņots. Par savu darbu stāsta ar patiesu aizrautību – acis iemirdzas, un uz uzņēmuma valdes locekles Oļesjas Duškevičas jokaino novēlējumu nostrādāt vēl vismaz 40 gadus viņš atbild: “Es esmu gatavs!”