Daugavpilī ražo siltumu no kondensāta, kas agrāk tika kanalizācijā

Uzņēmuma galvenais enerģētiķis Māris Laudiņš skaidro, ka siltumenerģijas ražošanas procesā šķeldas katlumājā rodas diezgan daudz kondensāta. Jo sākumā šķeldu sadedzina katlos, bet vēlāk no dūmiem noņem siltumu ar kondensācijas ekonomaizeru palīdzību. Kondensētais ūdens, kas paliek pāri, ir vien ap 42 grādiem silts, kas skaitās zema potenciāla siltums priekš siltumražošanas nozares.

“Agrāk viss šis kondensāts nonāca kanalizācijā. Taču pēc pieredzes apmaiņas brauciena pie kolēģiem no Šauļiem (Lietuva) mēs nolēmām uzstādīt siltumsūkņus. Tie darbojas līdzīgi kā ledusskapji, tikai otrādi. Attiecīgi, tie nevis dzesē, bet uzsilda. Noņemot siltumu no aptuveni +42°C siltā kondensāta, tie uzsilda ar to atpakaļgaitas siltumnesēju, kas cirkulē pilsētas siltumtīklos. Siltumnesējs tiek uzsildīts līdz aptuveni +50°C, bet kondensāts paliek vien +30°C silts. Un tad lielāko daļu no tā izmantojam ekonomaizeru piebarošanai, bet atlikušo daudzumu izlaižam kanalizācijā”, skaidro Māris Laudiņš.

Maija beigās paredzēta Latvijas siltuma ražotāju tehnisko darbinieku tikšanās Daugavpilī, kur mūsu pašvaldības uzņēmuma speciālisti stāstīs par šo savu pieredzi papildus siltumenerģijas iegūšanā.

Zīmīgi, ka šādi “Daugavpils siltumtīkli” dabū papildus ap 460 kW siltumenerģijas, papildus iztērējot vien 100 kW elektroenerģijas. Tik pat daudz, ap 0,5MW, piemēram, ražo lokālā katlumāja “Ruģeļi” vasaras periodā, kad apkaimes iedzīvotāji jānodrošina tikai ar karsto ūdeni.

Jāakcentē arī, ka šobrīd, starapkures periodā, dienas gaišajā laikā, jaunuzstādītie siltumsūkņi tiek darbināti ar elektroenerģiju, ko “Daugavpils siltumtīkli” ražo paši pateicoties saules paneļiem.

“Šogad pabeidzām saules paneļu uzstādīšanu visās mūsu katlumājās, sasniedzot kopējo ražošanas jaudu 480 kWh. Tagad pievērsīsimies siltumsūkņu uzstādīšanai un mūsu ražošanas efektivitātes vēl lielākai paaugstināšanai”, par aktualitātēm spriež “Daugavpils siltumtīkli” galvenais enerģētiķis.