Sasniegums uzņēmuma Daugavpils siltumtīkli darbiniekam Līvenhofas skrējienā – 5. vieta

Artūrs atzīst, ka iepriekš nekad nav nopietni un sistemātiski nodarbojies ar sportu. Vienīgi reizēm ar velosipēdu varējis nobraukt dažus desmitus kilometru. Citādi – parasts dzīves ritms: darbs, mājas, ēšana, miegs. Un tad, pēc četrdesmit piecu gadu vecuma, viņš nolēma nomest svaru un, kā pats saka, “apnika sēdēt”. Paralēli atteicās no kaitīgajiem ieradumiem. Sākumā skrēja uz vietas pa desmit minūtēm. Kad jau varēja, skatoties seriālu, uz vietas noskriet veselu stundu, nolēma izmēģināt skrējienus ārā.

Artūrs atceras: “Pirmajā reizē ārā noskrēju kādus 600 metrus un gandrīz vai atdevu galus! Lai gan uz vietas jau varēju skriet ilgi. Bet pamazām tomēr palielināju distanci, un viss aizgāja – pieci, desmit, piecpadsmit kilometri…”

Tagad, nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk, viņš gandrīz katru dienu, kad nav dežūru darbā, noskrien 15 kilometrus, bet reizi nedēļā – pusmaratonu, 21 kilometru.

Kolēģi no “Daugavpils siltumtīkli” – daži paši skrien, citi vienkārši apbrīno. Artūrs šo nepilno pusotru gadu laikā ir krietni mainījies – no 90 kilogramiem samazinājis svaru līdz 65 un kļuvis enerģisks, kustīgs, dzīvespriecīgs.

Startēt Līvenhofas skrējienā viņu pamudināja draugs. “Kad skrēju savam priekam, viss bija lieliski, ar baudu. Bet, tiklīdz sāku gatavoties sacensībām, skriet kļuva grūtāk,” atzīst Artūrs. Acīmredzot savu darīja satraukums pirms pirmā starta mūžā.

Rezultātā 10 kilometru distanci viņš veica ļoti cienījami – izcīnīja 5. vietu ar laiku 41 minūte un 33 sekundes (uzvarētājam – nepilnas 37 minūtes). Saskaņā ar sacensību protokolu Artūrs Vjaksa pārstāvēja komandu “Daugavpils siltumtīkli”. Pārējie komandas biedri gan skrējienā nepiedalījās, bet turēja īkšķus par viņu – un, protams, ar lepnumu jūtas līdzdalīgi šajā panākumā;).