"Vizuāli no malas tas izskatīsies tā, ka katlumājas ēka tiks burtiski iebūvēta kalnā"

Šobrīd Daugavpilī, SC-2 teritorijā, Silikātu ielas rajonā tiek būvēta jauna katlumāja, kas tiks kurināta ar šķeldu. Šādas katlumājas nav retums Latvijā, taču Daugavpils projektam ir dažas savdabīgas iezīmes, uz kurām norādīja PAS “Daugavpils siltumtīkli” vadītājs Aleksandrs Karpenko savas kārtējās vizītes uz būvlaukumu laikā.

Viņš pastāstīja: “Galvenā nianse, kas atšķirs mūsu jauno katlumāju no līdzīgiem objektiem Latvijā, ir tā, ka tās celšanas laikā tiks apspēlēts dabīgais reljefs, kas izveidojies šeit pirms ilgāka laika. Silikātu ielas braucamā daļa iz daudz augstāka par SC-2 atrašanās vietu, un, lai tiktu uz siltumcentrāli, jānobrauc no kalna. Katlumājas būvniecības projekts paredz šo kalnu izmatot kā aptuveni 20 m augsto nogāzi, uz kuru šķeldvedēji, nenobraucot lejā, izkraus kurināmo, un pa kuru tas ātri tiks līdz pašai katlumājai. Vizuāli no malas tas izskatīsies tā, ka katlumājas ēka tiks burtiski iebūvēta kalnā”.

Taču šī iebūvēšana tehniski nav nemaz tik viegli paveicama. Pirms to izdarīt, jānostiprina nogāze. Tas tiek darīts ar lielas metāla rievsienas palīdzību, par ko sīkāk pavēstīja ģenerāluzņēmēja SIA “Monum” būvdarbu vadītājs Oļegs Plotko: “Pašlaik mēs redzam aptuveni 4 m augsto rievsienu virs zemes, taču vēl aptuveni 10 m no tās nav redzami, jo atrodas zem zemes virsmas. Kad mēs iebetonēsim pamatus līdz augstuma atzīmei 3,48 m no nulles, tad mēs izņemsim šo rievsienu un aizbērsim nogāzi līdz vajadzīgajai augstuma atzīmei. Tad izveidosim salsizturīgo slāni, uzliksim šķembas, bet tām par virsu - asfaltu”.

Vēl viena pazemes konstrukcija gan netiks izņemta laukā. Tas ir jaunā 40 m augsta dūmeņa pamats un kompensējošs mehānisms. Trīs metru dziļumā ir veidota cieta betona pamatne, bet 12 metru dziļumā – iedzīti masīvi stieņi, pateicoties kuriem jaunceļamajam dūmenim nebūs vajadzīga atsaite. Proti, tā nelocīsies vēja dēļ, kaut gan tai nebūs nekādu virszemes stiprinājumu.

“Vērojot būvlaukumā pašreiz notiekošo, es varu secināt tikai vienu, - ka inženierdoma ir krietni attīstījusies pa pēdējo laiku, un tās sasniegumus mēs tagad redzam tepat, Daugavpilī. Inženieri un projektētāji ir izcili pastrādājuši, bet tagad būvnieki vērīgi un profesionāli realizē viņu idejas un risinājumus”, atzīst Aleksandrs Karpenko.

Jaunā šķeldas katlumāja Daugavpilī ar 20(+4) MW jaudu ir izbūvējama līdz 2023. gada beigām. Projekta būvuzņēmējs ir SIA “Monum”, bet tā izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro, no kuriem 4 000 000 līdzfinansēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.