Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1906. gadā, kad pilsētas valde noslēdza līgumu ar Berlīnes elektrouzņēmumu akciju sabiedrību par pilsētā pirmās elektrostacijas būvniecību. 1911. gadā elektrostacija (VRES (SC1)) tika nodota ekspluatācijā. Elektrostacijas iekārtas sastāvēja no 2 tvaika katliem un 1 līdzstrāvas turboģeneratora, kura jauda bija 500 kW. Elektrostacijā strādāja 20 cilvēki.
Otrā pasaules kara beigās, 1944. gada augustā, elektrostacija tika uzspridzināta, bet jau 1945. gadā tā tika pilnībā atjaunota.
1954. gadā Jaunbūves mikrorajonā tika nodota ekspluatācijā jauna siltumelektrocentrāle (SEC (SC2)).
1955.÷1957. gados sākās pilsētas siltumtīklu attīstība. Pirmie tvaika vadi tika uzbūvēti no VRES (SC1) uz blakus esošajiem rūpniecības objektiem: Remontu-celtniecības pārvaldes ražošanas bāzi, Sadzīves pakalpojumu kombināta mēbeļu cehu un Alus rūpnīcu.
No SEC (SC2) tvaiks tika piegādāts blakus esošajiem rūpniecības objektiem: Lokomotīvju remonta rūpnīcai, Būvmateriālu rūpnīcas silikāta ķieģeļu ceham un Mēbeļu kombinātam.
1963. gadā tika uzbūvēta katlumāja (SC3) ķīmiķu mikrorajonā. Tika pabeigta Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas un dzīvojamā mikrorajona būvniecība. Rūpnīcas un dzīvojamā masīva siltumapgāde tika nodrošināta no jaunās katlumājas.
1964. gadā uz uzņēmuma "Austrumu elektriskie tīkli un stacijas" bāzes, esošo siltumtīklu ekspluatēšanas un remonta nodrošināšanas nolūkos, kā arī ņemot vērā attīstības perspektīvu, tika izveidots siltumtīklu rajons.
Sešdesmito gadu sākumā pilsētā tika izveidota centralizētās karstā ūdens apgādes sistēma.
1980. gada decembrī, sakarā ar siltumtīklu apkalpošanas apjomu palielināšanos, tika izveidots pilsētas pašpārvaldes uzņēmums "Daugavpils siltumtīkli". Jaunā uzņēmuma pamatā bija uzņēmuma "Austrumu elektriskie tīkli un stacijas" Siltumtīklu rajona ražošanas bāze un personāls. Siltumenerģijas ražošanas avoti SC1 un SC2 palika uzņēmumā "Austrumu elektriskie tīkli un stacijas", bet visi maģistrālie un sadales siltumtīkli tika nodoti jaunajam uzņēmumam.
1992. gadā pilsētā dzīvojamo māju būvniecība praktiski tika pārtraukta, samazinājās arī siltumenerģijas patēriņš rūpniecībā. Šādos apstākļos tika pieņemts lēmums apvienot siltumenerģijas ražošanas avotus ar siltumtīkliem uz pilsētas pašpārvaldes uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" bāzes.
1992. gada septembrī siltumcentrāles SC1 un SC2 tika nodotas pilsētas pašpārvaldes uzņēmumam "Daugavpils siltumtīkli". Līdz ar to uzņēmums "Austrumu elektriskie tīkli un stacijas" pārtrauca darbību centralizētās siltumapgādes jomā.
Pašvaldības akciju sabiedrība "Daugavpils siltumtīkli" (turpmāk ‒ PAS "Daugavpils siltumtīkli") tika izveidota, reorganizējot pilsētas pašpārvaldes uzņēmumu "Daugavpils siltumtīkli".
PAS "Daugavpils siltumtīkli" pamatkapitāls ir 18 448 444 eiro, ko veido 18 448 444 akcijas. Visas akcijas pieder Daugavpils pilsētas pašvaldībai.
PAS "Daugavpils siltumtīkli" darbības sfēra ir siltumenerģijas ražošana, pārvade, sadale un tirdzniecība, kā arī elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās.
PAS "Daugavpils siltumtīkli" lielākie siltumenerģijas ražošanas avoti ir siltumcentrāles SC1, SC2 un SC3, no kurām siltumenerģija tiek piegādāta mikrorajoniem "Centrs", "Esplanāde", "Dzelzceļnieks", "Forštadte", "Ķīmija", "Jaunbūve", "Gajoks". Šo avotu siltumapgādes zonās tiek izmantota gan pašu ražotā, gan no neatkarīgiem siltumenerģijas ražotājiem iepirktā siltumenerģija. Pilsētas mikrorajonu "Cietoksnis", "Kalkūni", "Grīva". "Čerepova", "Ruģeļi", "Vecstropi", "Križi" un Cēsu ielas ēku un būvju siltumapgādes vajadzībām PAS "Daugavpils siltumtīkli" ražo siltumenerģiju nelielas jaudas lokālajās katlumājās, no kurām lokālās katlumājas "Cietoksnis", "Čerepova", "Ruģeļi", "Cēsu" un "Vecstropi", kā arī individuālās katlumājas 18. novembra ielā 321V un Fabrikas ielā 18A ir pilnībā automatizētas.
Siltumcentrālēs SC1 un SC2, lokālajās katlumājās "Cietoksnis", "Čerepova", "Ruģeļi", "Cēsu" un "Vecstropi", kā arī individuālajās katlumājās 18. novembra ielā 321V un Fabrikas ielā 18A tiek izmantots kurināmais – dabasgāze, siltumcentrālē SC3 tiek izmantota gan dabasgāze, gan šķelda, lokālajās katlumājās "Kalkūni" un "Grīva" – koksnes granulas, lokālajā katlumājā "Križi" – sķelda.
PAS "Daugavpils siltumtīkli" darbības zona ir Daugavpils pilsēta. PAS "Daugavpils siltumtīkli" pakalpojumus izmanto gan iedzīvotāji, gan dažādu nozaru uzņēmumi un organizācijas.
Kopš 2006. gada janvāra PAS "Daugavpils siltumtīkli" tiek uzturēta un aktualizēta Kvalitātes vadības sistēma saskaņā ar starptautisko standartu ISO 9001, kopš 2017. gada septembra – Energopārvaldības sistēma saskaņā ar starptautisko standartu ISO 50001.
Kopš 2010. gada PAS "Daugavpils siltumtīkli" piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) rīkotajā uzņēmumu ilgtspējas indeksa novērtēšanas pasākumā. Pēc atbilstības izvērtēšanas piecās ilgtspējīgas darbības jomās: , PAS "Daugavpils siltumtīkli" tika iekļauta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas iniciatīvas "Ilgtspējas indekss" zelta kategorijā.
Kopš 2012. gada PAS "Daugavpils siltumtīkli" piedalījās Latvijas Valsts Finanšu Ministrijas un Valsts Ieņēmumu dienesta izveidotajā Padziļinātās sadarbības programmā, jeb tā saucamajā "baltajā sarakstā".