Enerģētikas un klimata ministrs atzinīgi novērtēja domes un “Daugavpils siltumtīkli” darbu

Enerģētikas un klimata ministrs Raimonds Čudars iepazinās ar pašvaldības uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” darbu un augstu novērtēja pašvaldības panākumus Daugavpils enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā un sekmīgu alternatīvu meklēšanu dārgajai dabasgāzei.

Vēl 2016. gadā Valsts kontrole veica uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” auditu un secināja, ka līgumi ar 6 privātuzņēmumiem, kas pārdeva siltumu galvenajam pilsētas siltumuzņēmumam, bija saistīti ar nopietniem riskiem. Jo šie 6 līgumi tika izpildīti tik ilgi, kamēr tie bija izdevīgi privātiem uzņēmumiem. Izdevību galvenokārt nodrošināja valsts atbalsts, kas beidzās laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam. Tikmēr privātuzņēmumu īpatsvars pilsētas siltumapgādē pieaudzis līdz 52%. Tādējādi, “Daugavpils siltumtīkli” ražoja mazāk nekā pusi no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas, bet pārējo iepirka.

2021./2022.gada apkures sezonā privātie ražotāji prognozējami sāka atteikties pildīt līgumsaistības. Dabasgāzes - vienīgā kurināmā, kas tajā laikā bija pieejama lielajās pilsētas siltumcentrālēs, - cena katastrofāli auga. 2022.gadā apkures tarifs Daugavpilī varētu pieaugt virs 300 EUR/MWh.

Tas nenotika tikai tāpēc, ka 2022. gada janvārī tika palaista jauna liela šķeldas katlumāja. Samazinoties siltumenerģijas ražošanas izdevumiem un pateicoties ciešai sadarbībai ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, siltumenerģijas tarifs tika samazināts jau sākot ar nākamo mēnesi (salīdzinājumam: šķeldas katlumāja Rēzeknē uzbūvēta 2022. gada decembrī, bet apkures tarifs tiks samazināts tikai ar 2023. gada 1. jūniju).

2022. gada otrajā pusē, redzot, kādas rekordaugstas dabasgāzes cenas pilsētu sagaida ziemā, PAS “Daugavpils siltumtīkli” ar pašvaldības atbalstu (dome veica 1 milj. eiro investīcijas) paspēja rekordīsā laikā sagatavot un iedarbināt infrastruktūru propāna-butāna izmantošanai divās lielās siltumcentrālēs. Klimata un enerģētikas ministrijas darbinieki, kas ieradās kopā ar ministru, atzina, ka Daugavpils bija vienīgā lielā pilsēta valstī, kas tik ātri un efektīvi ieviesa sašķidrināto naftas gāzi.

Šodien uzņēmums “Daugavpils siltumtīkli” ir uzsācis vēl vienas lielas šķeldas katlumājas būvniecību. Pašreizējā apkures sezona noslēdzas ar tarifu 79,88 EUR/MWh, un nākamajā sezonā to iecerēts saglabāt ~85-90 EUR/MWh līmenī.

Redzot skaitļus, kas runā paši par sevi, kā arī apmeklējot “Daugavpils siltumtīklu” ražotnes, enerģētikas un klimata ministrs Raimonds Čudars secināja: “Pāreja no fosilā kurināmā uz biokurināmo Daugavpilī notika ļoti ātri. Un šo labi saskaņoto darbību rezultāts jau ir redzams apkures rēķinos, ko saņem pilsētnieki. 2024.gadā biokurināmā izmantošanas īpatsvars uzņēmumā pieaugs līdz 60-80%, atkarībā no laika apstākļiem un slodzēm. Kas atbilst vispārējai tendencei visās enerģētikas sektora jomās, ko novērojam un atbalstām. Atjaunojamā enerģija arvien vairāk aizvieto fosilo kurināmo”.

Starp prioritātēm ministrijas darbā Raimonds Čudars saskata atbalstu centralizētās siltumapgādes attīstībai, jo ir pārliecināts, ka "jo vairāk patērētāju, jo pozitīvāks kopējais efekts visiem."

Tikšanās laikā Daugavpilī tika pārrunāta arī nepieciešamība nomainīt pret jaunām vecās siltumtrases, lielākā daļa no kurām ir ekspluatācijā vairāk nekā 50 gadus un neatbilst mūsdienu prasībām attiecībā uz siltumizolāciju. Ministrs apliecināja, ka atbalsta Daugavpils siltumražošanas uzņēmuma vēlmi modernizēt tīklus un tādējādi samazināt siltuma zudumus.